Pērsonības: Kā dzīvot par visiem 100!

Tikai nebaidoties no pieļautām kļūdām, nepārtraukti mācoties un iedvesmojoties no visa apkārtējā, kā arī turpinot iet uz priekšu pat par spīti citu cilvēku viedoklim, ir iespējams iesākto nevis vienkārši izdarīt, bet gan paveikt par visiem 100.

Dzīvot par visiem 100 – ir nemelot sev!

Pauls Irbiņš

frizieris

“Jebkura pārliecība veidojas laika gaitā – satiekot interesantus cilvēkus, lasot grāmatas, ceļojot, mācoties, strīdoties, klausoties, uzdrīkstoties.

Manu personību ir veidojuši dažādi ārēji apstākļi – gan piedzīvotie notikumi, gan satiktie cilvēki, gan arī tie, no kuriem iedvesmojos, piemēram, Stīvs Džobs, Īlons Masks un grupa Duft Punk. Tas viss manī ir atstājis nospiedumu. Manuprāt, dzīvot par visiem simts nozīmē nemelot sev.

Ir jāapzinās lietas, ko mēs gribam sasniegt, savas stiprās puses, un jāapzinās arī savas vājās puses, par kurām, piemēram, man nav nemaz tik viegli skaļi runāt.

Cenšos nebaidīties no saviem sapņiem, bet pakāpeniski iet uz tiem, tikai tā man ir izdevies izveidot pašpietiekamu un augošu sociālo uzņēmumu ZINOO, ar ko lepojos,” ar pārliecību saka zinātkāres centru ZINOO veidotājs Pauls Irbins.

Sieva, bērni, kalni, jūra, mūzika – tie ir mani spēka avoti ikdienā, kas palīdz un pārliecina uzdrīkstēties.”

Savukārt tieši kafiju ar saldo krējumu un mazliet medu viņš min kā savu mazo starta signālu darbu sākumam, kas palīdz stāties priekšā gan šaubām, gan paveikt uzsākto pēc iespējas labāk.

Šaubas uzdrīkstēties būs vienmēr, bet no tām nav jābaidās. Maza šaubu deva palīdzēs noturēt uzmanību uz izvirzīto mērķi.

Pirms kā liela, vienmēr saskaros ar šaubām. Reiz 17 gadu vecumā man uz mēnesi bija jāaizstāj maza eksporta uzņēmuma vadītājs, kas sākotnēji bija biedējoši nepaveicams darbs, bet tas atmaksājās, un tagad to uzskatu par savu pirmo sasniegumu.”

Stāstot par saviem nākotnes izaicinājums, Pauls Irbins min Latvijā izgatavotas raķetes palaišanu 100 km augstumā. Ja to izdosies sasniegt, tad Latvija kļūs par 20. valsti pasaulē, kas pašu spēkiem nokļuvusi līdz kosmosam.

Ja cilvēkam ir idejas, nav attaisnojuma nedarīšanai

Diana Payton

frizierе

“Lai gan man kā friziersalona īpašniecei ir pamatīga slodze un atliek maz brīva laika, savu darba ikdienu uzskatu nevis par apgrūtinājumu, bet gan dzīvesveidu.

Tajā nepārtraukti mācos un pilnveidojos, jo esmu pārliecināta, ka tikai tā izdosies realizēt nospraustos mērķus,” uzskata Diana Payton, friziersalona Kitchen HairLab īpašniece.

“Laikam varu sevi saukt par darbaholiķi, jo nekad neesmu miera stāvoklī. Tiklīdz pamostos, sāku darbu, jo dators man stāv pie gultas.

Piemēram, gatavoju dienas plānu, komunicēju ar sadarbības partneriem, tad dodos uz salonu un strādāju līdz pat tumsai – viss atkarīgs no darāmo darbu apjoma.

Tas ir smags darbs, bet es nevis nogurstu no klientiem, bet no viņiem iedvesmojos un gūstu daudz jaunu ideju.

Tieši jaunu cilvēku satikšana un jaunu vietu apskatīšana mani iedvesmo.

Zinu, ka pie lielākiem izaicinājumiem tikšu tad, kad būšu izpildījusi mazos, un ja cilvēkam ir idejas, manuprāt, visu ir iespējams realizēt, un nav attaisnojumu to nedarīt. Un galvenais – ja cilvēks ir laimīgs, tad viņš vienmēr sekos saviem mērķiem un kustēsies uz priekšu!”

Darīt no visas sirds

Mārtiņš Cīrulis

fotogrāfs

“Man ir paveicies, jo ikdienā nodarbojos ar to, ko mīlu, – fotografēšanu, ko daru ne tikai par visiem 100, bet vēl svarīgāk – no visas sirds.

Savā darbā un ikdienā esmu atradis vislabāko formulu un vieglumu. Rīta posms man ir mierīgs, bet nozīmīgs procesam un rezultātam.

Klausos mūziku, dzeru kafiju – pēdējā laikā melnu ar pienu, lasu e-pastus un domāju, plānoju veicamos darbus.

Fotoaparāta pogas nospiešana ir jau rezultāts, bet ceļš līdz tam ir garš – tam man ir šie rīti, kad visu izdomāju, lai būtu pārliecināts par to, ko daru, par savu dzīvesveidu.

“Šobrīd esmu nopietni pievērsies vēsturiskam, antropoloģiskam projektam – 1000 Latvijas iedzīvotāju portretēšanai – ja Latvijā dzīvotu tikai 1000 cilvēki, kuri tie būtu. Tā ir vēsturiska liecība, kas dokumentē šī laika cilvēku un sajūtas.

Man dod spēku apkārtējie cilvēki, kuri man tic. Šo projektu esmu nolicis kā šī gada lielāko prioritāti un mērķi. Neapstāšos, kamēr tas vēl būs procesā un netiks pabeigts!

Manuprāt, lielākā uzdrīkstēšanās ir uzticēties savai sirdsbalsij, pat ja visi citi apstākļi saka pretējo. Es ticu tam, ko es iesāku un ko es daru. Iespējams, man palīdz mana spītība, pašpārliecinātība un lielie dzīves mērķi.

Ja ceļā gadās grūtības, man galvā skan “iesākto nedrīkst pamest”. Es iztēlojos to brīdi, kad tiks sasniegts rezultāts. Tas ir kā likt puzli – savienojot mazākus gabaliņus, beigās izveidojas lielā bilde. Ja es sev noticu, tad arī rezultāts vienmēr sevi attaisno.

Ir dažādas lietas, bez kurām cilvēki nevar iedomāties savu ikdienu, kas viņus iedvesmo, motivē, palīdz ieslēgt savu starta pogu”

 

Ja jūs atradat kļūdu, atzīmējiet tekstu un nospiediet Shift + Enter, lai mūs informēt.

Sākumlapā