Plaši logi, gaišas telpas, funkcionāls plānojums – šie aspekti parāda skandināvu dizaina un arhitektūras stiprās puses, kas būtiski atšķiras no tradicionāliem padomju laika ēku plānojumiem Rīgā.

Minimālisms

Būtiska iezīme, ar ko skandināvu dizains atšķiras no jau ierastā padomju laika mantotā iekārtojuma, ir mēbeļu funkcionalitāte, kas sevī ietver ne vien vizuālo izskatu un tīrās līnijas, bet arī praktisko pielietojumu. Gaiši krāsotas sienas padarīs telpu gaišāku. Svarīga ir arī dabas materiālu izmantošana – aizkari, kas ir darināti no lina, telpaugi, kas atdzīvina telpas noskaņu. Pieturēšanās pie skandināvu stila nozīmē izvairīšanos no košajām krāsām, mēbeļu pārbagātības un raibiem paklājiem.

Funkcionalitāte

Lielākoties mūsu mājas ir iekārtotas tā, lai tajās būtu pieejams viss ikdienā nepieciešamais. Bieži vien telpu pārlieku pieblīvējam ar mēbelēm, paklājiem un citiem interjera elementiem, aizmirstot par funkcionalitāti. Skandināvu izpratnē mēbelēm ir jābūt daudzfunkcionālām, kad galds ir viegli transformējams no maza uz tādu, pie kura var apsēsties ģimene, bet dīvāns ir ērts gan sēdēšanai, gan arī praktisks, lai tajā baudītu naktsmieru.

Balkons nav noliktava

Balkons ir papildu telpa, kuras pamatfunkcija nav mantu glabāšana, bet gan vieta, kuru var iekārtot pēc sirds patikas – kur izbaudīt rīta kafiju, smelties iedvesmu vai vienkārši atpūsties. Balkonu iekārtošana ir tik pat svarīga, cik iekštelpu iekārtošana.

Ēkas, kas tiek būvētas saskaņā ar skandināvu vērtībām – kvalitāti, ilgtspēju, paaugstinātu drošības normu ievērošanu celtniecības laikā (Zero Harm Policy), ir funkcionālas. Šajās celtnēs ir vieta gan papildu telpai, kas paredzēta mantu glabāšanai, gan bērnu ratiņu un velo novietnes, kas aiztaupa rūpes par ratiņu vai divriteņa ienešanu dzīvoklī. Savukārt koplietošanas telpas ir gaišas, patīkamas un drošas.