Piektais Sarunu festivāls LAMPA pulcējis rekordlielu apmeklētāju skaitu
Par festivālu Sarunu festivāls LAMPA ir vieta vērtīgām sarunām, domu apmaiņai, prāta asināšanai un redzesloka paplašināšanai – tā ir iedvesmojoša un aizraujoša platforma visiem, kam ir, ko teikt, un visiem, kas gatavi uzklausīt. Galvenais festivāla mērķis ir stiprināt demokrātijas, diskusiju un cieņpilnu sarunu kultūru Latvijā. Ar karstu un dinamisku “Politiķu cepienu” noslēdzies piektais Sarunu festivāls LAMPA, kas šajā nedēļas nogalē Cēsīs pulcējis rekordlielu apmeklētāju skaitu – vairāk nekā divdesmit tūkstošus cilvēku. Šis bijis arī saturiski un pasākumu skaita ziņā bagātākais festivāls LAMPAS vēsturē – uz trīsdesmit astoņām skatuvēm savas domas izteica aptuveni 1500 runātāji, kopā sarunājoties teju 720 stundas. “Vairāk nekā divdesmit tūkstoši apmeklētāju klātienē un septiņdesmit tūkstoši skatījumu tiešraidē – tas, mūsuprāt, ir liels panākums un nozīmīgs festivāla “lēciens” piecos gados.
Šogad pirmoreiz tik plašā lokā tika pārstāvētas mūsu valsts augstākās amatpersonas, kas rāda, ka spējam ne vien runāt par drosmi, bet arī rīkoties drosmīgi, tiekoties aci pret aci ar cilvēkiem un atbildot uz ļoti tiešiem un ne vienmēr ērtiem jautājumiem.
Kā ierasts, festivālu noslēdza viens no visdrosmīgākajiem un apmeklētāju gaidītākajiem notikumiem – “Politķu cepiens”, kas krietni izcepināja Eviju Papuli (“Saskaņa”), Rihardu Kolu (“NA”), Danielu Pavļutu (“A/P”) un Danu Reiznieci-Ozolu (“ZZS”). Pieredzes bagātais cepinātājs Edgars Bāliņš šo drosmīgo politiķu kompāniju nodēvēja par “neizdevušos mūzikas grupas ABBA versiju, bet atšķirībā no īstās grupas viņiem neesot ne panākumu, ne nākotnes”. Savukārt šā gada jaunpienācējs Jānis Skutelis slavēja “Politiķu cepienu”, norādot:
Festivāla programmu veidoja vairāk nekā 300 valsts pārvaldes iestādes, nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji, augstskolas, pašvaldības, ārvalstu vēstniecības un organizācijas, kā arī aktīvi indivīdi, kam ir, ko teikt, aicinot uz dzīvē, Latvijā, Eiropā un pasaulē notiekošo palūkoties no dažādiem – arī gluži neierastiem – skatu punktiem. LAMPĀ tika iedzīvināta arī kāda simtgadīga tradīcija jaunā formā – festivāla centrālajā laukumā “Brīvais rupors” ikvienam deva iespēju publiski paust savu viedokli par jebkuru tēmu, gluži kā 20.gadsimta sākumā ļaudis to mēdza darīt uz improvizētām skatuvēm. Šo iespēju izmantoja aptuveni piecdesmit cilvēku, visbiežāk izsakot savu viedokli par reliģiju, dzīvnieku aizsardzību, mīlestību un savstarpējās cieņas nepieciešamību. Visdrosmīgākie savu uzskatu paudēji izrādījās bērni 7 līdz 11 gadu vecumā.
Pirmoreiz notika “Politiķu disko”, kurā seši politiķi dalījās savā muzikālajā gaumē, stājoties pie DJ pults un iegriežot kārtīgu ballīti Cēsu pils parkā festivāla pirmās dienas izskaņā. Tāpat festivāls spēris vairākus nozīmīgus soļus, lai mazinātu ekoloģisko nospiedumu. Kopā ar partneriem tika ieviesti ilgtspējīgi risinājumi – atkritumu šķirošana, depozītglāžu sistēma un dabai draudzīgu materiālu izvēle festivāla uzbūvē un scenogrāfijā, atsakoties no vienreizlietojamām dekorācijām, baneriem, baloniem u. tml. Piektā LAMPA bija ne tikai zaļa, bet arī iekļaujoša: festivāla iekārtojums tika veidots īpaši pārdomāti, lai teritorijā būtu ērtāk pārvietoties ar ratiņkrēsliem un bērnu ratiņiem, bet sarunbiedru loka paplašināšanai vairākiem pasākumiem tika nodrošināts tulkojums zīmju valodā. Festivāls solās būt tikpat vērienīgs arī 2020. gadā, atgriežoties Cēsu pils parkā 20. un 21. jūnijā. |
Lasītākie rakstiSekojiet mūsu Facebook lapai |
Ja jūs atradat kļūdu, atzīmējiet tekstu un nospiediet Shift + Enter, lai mūs informēt.