Modernās mākslas tirgus var šķist traka pasaule, kas ir domāts tikai tiem, kuriem ir pieejamas milzīgas summas ekstravagantiem pirkumiem. Taču nav vērts raizēties: ikvienam cilvēkam ne tikai ir tiesības, bet nav arī nekādu šķēršļu kļūt par mākslas priekšmetu – gleznu, fotogrāfiju, skulptūru, instalāciju, litogrāfiju, ofortu – kolekcionāru.

Ar ko sākt? Ar padomiem, kurus būtu vērts atcerēties iesācējam kolekcionēšanā, dalās Viktorija Zaiceva, starptautiskā modernās mākslas gadatirgus “Jūrmala Art Fair – 2018” organizatore un iniciatore.

1. Uzticies instinktiem

Esiet prātīgi un drosmīgi, iesaka Zaiceva. “Ja jums kāds iesaka gleznu, apgalvojot, ka tas ir labs ieguldījums, bet jums šī lieta neizraisa nekādas emocijas, tad to nav vērts ņemt! Nopērciet kaut ko tikai tādēļ, ka jums patīk uz to skatīties,” aicina eksperte. Īpaši sākumā ir jābūt patiesam un aizrautīgam. Atcerieties svarīgāko: mērķis ir pati kolekcija, nevis darbu pārpirkšana! Vienlaikus ir jāņem vērā tirgus cenas un jācenšas analizēt tā tendences. Otra iespēja nepārmaksāt – ir jāizmanto mākslas konsultanta pakalpojumi.

2. Attīsti gaumi un uzkrāj zināšanas

Tas ir vienkārši: jāapmeklē izstādes, gadatirgi, jālasa grāmatas, jādodas uz muzejiem un jāklausās lekcijas. Tādējādi jums uzlabosies gaume un jūs mācīsieties to īpašo valodu, kurā runā modernā māksla. Nezinot valodu, to ir grūti lietot. Sliktas mākslas ir vairāk nekā labas, taču tā daudziem patīk, jo cilvēku ar sliktu gaumi ir vairāk nekā ar labu. Kolekcionāra acs prasa vingrināšanos, uzsver speciāliste.

3. Meklē dīleri

Zaiceva iesaka pirmās reizes iepirkties pie profesionāliem dīleriem, nevis pašiem ko meklēt interneta izsolēs vai mākslinieku darbnīcās.

4. Izvēlies labas galerijas

Lai novērtētu augstākās kategorijas darbus, kuru autori ir superzvaigznes vai klasiskie mākslinieki, ir ļoti svarīgi izvērtēt, kurai galerijai tie pieder. Tieši galerija organizē izstādes, piedalīšanos mākslinieku šovos, braucienus uz rezidencēm, publikācijas medijos un citas aktivitātes. Jo galerija ir labāka, jo kvalitatīvāks un vērtīgāks ir šis darbs. Kā saprast, kura galerija ir laba?

Piemēram, tāda, kas drukā katalogus, organizē izglītojošus pasākumus, regulāri atjauno interneta vietni, tā sniedzot maksimāli daudz informācijas par māksliniekiem, ir pārliecināta Zaiceva. Labs rādītājs ir arī galerijas pārstāvēto darbu piedalīšanās A klases, starptautiskajos mākslas gadatirgos, atbilstības sertifikāta izsniegšana mākslas priekšmetu pircējam un darbības vēsture, kas nav īsāka par pieciem gadiem. Nedrīkst jaukt galeriju ar dekoratīvo priekšmetu veikalu, brīdina eksperte.

5. Atrodi savu nišu

Mākslas pasaule ir milzīga, tirgū ir daudz ģeniālu darbu. Tādēļ tev ir jākoncentrē uzmanība kaut kam konkrētam. Virzienam nav jābūt populāram un zināmam, tieši otrādi. Kad amerikāņu kolekcionārs Tomass Kaplans sāka vākt gleznas, modē bija Renesanses laika darbi. Viņš nolēma darīt ko citu un koncentrēties uz toreiz nepopulārajiem, tādēļ salīdzinoši lētajiem XVII gs. nīderlandiešu meistaru darbiem. Šodien Kaplanam pieder aptuveni 2 500 gleznu, tostarp vislielākā Rembranta darbu kolekcija.

6. Seko izvēlētajām personām sociālajā tīklā “Instagram”

Mākslas tirgus speciālisti uzsver, ka “Instagram” ir visefektīvākā vietne darbu un mākslinieku virzīšanai. Piemēram, “Sotheby’s” ir vairāk nekā 500 tūkstošu sekotāju. ““Instagram” patiešām kļūst aizvien svarīgāks māksliniekiem, galerijām un kolekcionāriem, turklāt pieaug arī to pircēju skaits, kas pērk darbus tieši šajā vietnē,” skaidro Zaiceva.

Kolekcionēšana var kļūt par vienu no interesantākajiem veidiem, kā paplašināt zināšanas mākslas un kultūras jomā. “Turklāt būt kolekcionāram ir perspektīvi, prestiži un pats galvenais – ļoti aizraujoši,” secina “Jūrmala Art Fair” organizatore.