Smaga skolas soma, noliekta galva, skatoties telefona ekrānā, vienveidīga poza, sēžot skolas solā, un par maz fizisko aktivitāšu – šie ir iemesli, kāpēc mūsdienās fizioterapeita palīdzību meklē jau agrā vecumā. Kādu fizisko aktivitāšu pietrūkst mūsdienu bērniem, kādi būtu risinājumi – viedoklī dalās fiziskās sagatavotības treneris, eksperts Kārlis Birmanis.

Arvien biežāk fizioterapeita palīdzību un rekomendācijas saņem jau skolas vecuma bērni. Lai arī apmeklējumu iemesli ir dažādi (sāpošas ceļu locītavas, muguras sāpes, plakanā pēda), pārsvarā to cēlonis visbiežāk ir nepietiekami attīstītas fiziskās īpašības.

Pat skolēniem, kuri apmeklē sporta treniņus, ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes ikdienā – pārvietošanās soļojot, kāpjot, skrienot, lecot un rāpojot. Ir daļa bērnu, kuru ikdienā šīs aktivitātes ir nepietiekami vai nav vispār.

Vispārēja fiziskā sagatavotība

Apmeklējot kāda konkrēta sporta veida treniņus, bērnam jāveic specializēti vingrojumi, mazāk pievēršot uzmanību vispārējai fiziskai sagatavotībai. Trenējoties specifiskiem mērķiem, ķermenis adaptējas veikt konkrētus uzdevumus, bet tas bieži izraisa asimetrisku stāju.

Savukārt fiziskās sagatavotības treniņos (arī vieglatlētikā) vienlīdz tiek attīstītas visas fiziskās īpašības – ātrums, izturība, veiklība (to skaitā līdzsvars un koordinācija), lokanība un spēks (kad pusaudžu vecuma posms to atļauj). Tāpēc aicinu vecākus pievērst uzmanību vai sporta spēļu treniņi tiek pietiekami papildināti vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbībām.

Lokanības treniņi

Jāņem vērā, ka, iestājoties pubertātes vecumam, bērns sāk straujāk augt, līdz ar to nepieciešams attīstīt arī lokanību un izvairīties no ilgām statiskām pozīcijām. Nepietiekama lokanība rada samazinātu kustību amplitūdu, locītavas tiek izmantotas tikai daļējā kustību amplitūdā un rada stīvumu, diskomfortu. Rezultātā veidojas slikta stāja, izmainīta gaita un var rasties muskuļu disbalanss (kāda muskuļu grupa tiek pārslogota, cita strādā nepilnīgi). Augšstilba muskuļu disbalanss, tāpat kā slikti attīstīta pēdas muskulatūra, ir biežākais iemesls ceļu locītavu sāpēm.

Kas veido sliktu stāju

Ja bērns nav spējīgs nostāvēt uz stabilas virsmas uz vienas kājas, tas liecina ne tikai par sliktu līdzsvara izjūtu, bet arī par vāju pēdas muskulatūru. Turklāt smago skolas somu nešana uz pleciem diemžēl traucē veidot staltāku stāju.

Lai noturētu līdzsvaru ar mainīto smaguma centru, bērns, pretojoties lencēm, kas velk atpakaļ, izvirza plecus uz priekšu, tā muguras augšdaļu veidojot vēl apaļāku.

Turklāt, ja smago mugursomu skolēns nes, vienlaikus galvu nodūris viedierīces ekrānā, ir vēl lielāks risks iegūt sliktu stāju.

Vecāki kā piemērs

Mans ieteikums – veikt atbilstošas aktivitātes, kas nostiprina fizisko sagatavotību. Ja ik dienu ir jānes smaga mugursoma un no tā nevar izvairīties, nepieciešams biežāk atrasties pretējās pozīcijās – piemēram, peldēt uz muguras, vingrot guļus uz vēdera un četrrāpus (to var darīt arī rotaļājoties un pildot veiklības uzdevumus). Pat tik vienkārša aktivitāte kā veikt 12 000 soļu dienā daļai mūsdienu bērnu var uzlabot fizisko formu. Bērni seko pieaugušo piemēram, tāpēc aicinu vecākus būt aktīviem, un bērns vēlēsies līdzināties. Dariet to kopā!