Jānis un Sandra Zilveri – Siguldas novada sainmiecības „Pīlādži” īpašnieki – pieder pie tiem privātuzņēmējiem, kuri Latvijā attīsta šo nozari.

„Kad bijušajiem kolhozniekiem bija sākuši iznomāt zemi, mūsu ģimene uzņēmās risku un paņēma 10 hektārus, kuros ierīkoja augļu dārzu, – stāsta Jānis. – Latvijā nevarēja atrast pundurābeļu potcelmus, mēs tos vedām no Lietuvas, ierīkojām audzētavu, ogulāju. Tiesa gan, tūlīt radās problēma ar strādniekiem. Dienā tos nevarēja atrast, bet naktī tie uzradās paši – ogas zagt, – smīn saimnieks. – Otra problēma, ar kuru toreiz saskārās daudzi dārzkopji: kur meklēt ražas noietu?”

Augļkopju asociācija panāca likumdošanas izmaiņas: fermeriem atļāva ražot alkoholiskos dzērienus no pašu audzētiem augļiem. Un tagad Siguldas tūrisma maršruti ietver arī ekskursiju uz Pīlādžu vīna darītavu.

Šodien tēvam un dēlam Jāņiem Zilveriem ir pilna cikla bizness: deserta šķirņu ābolu un bumbieru, kā arī dabisko sulu tirdzniecība, augļu koku, dekoratīvo krūmu šķirnes stādu audzēšana konteineros un to tirdzniecība, vīna darīšana un tūristu uzņemšana ar vīna degustāciju.

Katru pavasari un rudeni piemājas dārzu kopēji un komercdārzu īpašnieki dodas uz šejieni, lai iegādātos kvalitatīvus stādāmos materiālus – „Pīlādži” pārdod 15-20 tūkstošus stādu gadā. Turklāt, saimniecība piegādā ap 10 tūkstošiem vīna pudeļu diviem desmitiem veikalu visā valstī.

Tomēr konkurence ir liela, teic uzņēmējs. Uz papīra Latvijā ir reģistrētas jau 50 vīna darītavas, darbojas aptuveni 20, kas arī nav maz nelielai Latvijai. Tas tomēr ir gandrīz tik pat daudz, cik ir līdzīgu saimniecību Somijā. Tur ziemeļu vīna darīšana jau ir kļuvusi par tradicionālu nozari. Jānis Zilvers brauca uz turieni pieredzes apmaiņai, veda savus paraugus un saņēma visai jūsmīgas atsauksmes.

Augļu un ogu vīnu ražošanas tehnoloģija ir līdzīga vīnogu vīna gatavošanai, – skaidro saimnieks. Pusotras tonnas ietilpīgajās nerūsējošā tērauda cisternās ogu sula (no tās tiek iegūts baltvīns) vai sula ar samaltu augļu masu (sarkanvīna gatavošanai) tiek raudzēta vismaz pusgadu. Pēc tam 12-14 grādus stiprs dzēriens tiek nostādināts, filtrēts un, visbeidzot, sapildīts pudelēs. Jānis Zilvers dod priekšroku sarkanvīniem: viņaprāt, tie ir bagātīgāki garšas un aromāta ziņā, bet baltvīni ir vieglāki.

Kopā Zilveru vinotēkā ir 20 vīna šķirnes, kas tiek gatavotas praktiski no visa, ko spēj radīt Latvijas zeme: no jāņogām, upenēm, ķiršiem, plūmēm, cidonijām, rabarberiem, dzērvenēm, dārza pīlādžiem un pat … no baltiem ceriņiem. Bet no āboliem Zilveri pēc senām receptēm gatavo 40-grādīgo vietējo kalvadosu (ābolu konjaku)!

Degustācijās, protams, nekļūsi pilns kā mārks, tomēr pēc astotās glāzes ar vieglām siera uzkodām noteikti nedaudz apreibsi.