Ekspozīciju veido spilgts glezniecības, grafikas, instalāciju, foto- un videomākslas kopums, ko radījuši sestajai Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2017.un 2018. gadā neatkarīgo ekspertu izvirzītie astoņi mākslinieki un autoru kolektīvi – Ēriks Apaļais, Ieva Epnere, Kristaps Epners, Gints Gabrāns, Romāns Korovins, Paulis Liepa, Rasa un Raitis Šmiti, tekstu grupa “Orbīta”.

Kopumā Purvīša balvas 2019 fināla atlasei tika nominēti 20 mākslinieki un mākslinieku grupas, kuru radošais veikums atzīts kā nozīmīgs notikums Latvijas vizuālās mākslas ainā.

PURVĪŠA BALVAS KANDIDĀTI

ĒRIKS APAĻAIS balvai nominēts par gleznu sēriju “Zemes dienasgrāmatas” Sporta ielas 2 kvartālā Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros.

Nominācijas pamatojums: “Ērika Apaļā gleznu gadījumā var runāt par kādu ritualizētu apsēstību. Gadu gaitā atkārtoti atstrādātie simboliskie elementi – bezmiesiski sniegavīri kā pazaudējušies putni, levitējošas grāmatas, mistiski zaru raksti vai citas zīmes – ienirst audekla melnā laukuma bezgalībā.

Autora ekspozīcija Sporta ielā 2 uzjundī pārdzīvojumus un verbāli neizskaidrojamas atsauces uz mūsu kolektīvo pagātni vai varbūt nākotni.”

IEVA EPNERE balvai nominēta par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra” kim? Laikmetīgās mākslas centrā.

Nominācijas pamatojums: “Fascinē Ievas Epneres spēja jūtīgi un bez moralizēšanas iedziļināties mūsu visu kolektīvajā pagātnē.

Reālu cilvēku atmiņu un sajūtu kolekcionēšanu, ar ko nodarbojās daudzi bijušā Austrumu bloka mākslinieki, viņa spēj “pacelt augstākā līmenī”, nezaudējot laikmeta elpu, realitātes skarbumu, kā arī personisku līdzdalību. Tomēr vispārliecinošāk izskan centrālais video darbs “Potom” (tulk. no krievu valodas – “vēlāk”), liekot aizdomāties par mūsu šķietami komfortablās un mierpilnās dzīves trauslumu.”

KRISTAPS EPNERS balvai nominēts par darbu “Forget Me Not” Kristapa Morberga rezidencē Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros.

Nominācijas pamatojums: “Divos video darbos izvērstais stāsts par dzejnieka Miervalža Kalniņa labprātīgo došanos uz Sibīriju dažādo mūsu izpratni par šī reģiona kultūrvēsturisko nozīmi. Atrašanās dziļā perifērijā spēja sniegt drošību un patīkamu vientulību kā peldēšana laivā vienatnē ezerā.

Vienlaikus tā bija piedzīvojumiem bagāta, nepieradināta teritorija, kurā smelties interesantu vielu kā hronikai, tā sarakstei ar labāko draugu un dažādām radošām izpausmēm. Šeit nav nekā no traumatiskajiem stāstiem par izputināto dzīvi un zvērīgajiem apstākļiem.”

GINTS GABRĀNS balvai nominēts par papildinātās realitātes projekta “SAN” aktivitātēm 2017. un 2018. gadā.

Nominācijas pamatojums: “Ginta Gabrāna atpazīstamības zīme ir ilgstoša un konsekventa interese par mākslas, zinātnes un jaunāko tehnoloģiju mijiedarbībām. Vērienīgie SAN projekti ar papildinātās realitātes opcijām piedāvā aizraujošu iespēju mainīt apkārtējo pasauli virtuāli, atceļot visas robežas. Projektu pievilcības spēks – perfekta vizualizācija ar fantastiskiem 3D objektiem – skulptūrām un levitējošām arhitektoniskām struktūrām. Autors neaizmirst arī ironiskus konceptuālus tekstus ar sapņus ierobežojošiem pieejama finansējuma cipariem reālajā pasaulē.”

ROMĀNS KOROVINS balvai nominēts par personālizstādi “Meistara Vu un Meistara Lī satori” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles ARSENĀLS Radošajā darbnīcā.

Nominācijas pamatojums: “Atbruņojoši fascinējoša ir Romāna Korovina maģiskā reālisma garā izstāstītā sāga par meistara Vu un meistara Lī ceļu uz satori sasniegšanu.

Aiz šķietami ironiskā viegluma un rotaļības vairoga slēpjas daudzas dziļas patiesības: par Rietumu un Austrumu kultūru tikšanos vai nesatikšanos, par cilvēka mūžseno tieksmi sasniegt transcendenci un garīgumu par spīti prozaiskai ikdienas rutīnai, par iespējamo vai neiespējamo meditāciju utt.”

PAULIS LIEPA balvai nominēts par izstādi “Daiļo mākslu kabinets” Mūkusalas Mākslas salonā.

Nominācijas pamatojums: “Pārliecinoša, radoša un tehniska manifestācija vienā no sarežģītākajiem mākslas izteiksmes līdzekļiem – grafikā. Papīru haotiskie klājumi, nopleķotie foni un faktūru nenoteiktība mijiedarbē ar organizētu cilvēku izdomātu kontroles sistēmu: shēmām, grafikiem un šķērsgriezumiem veido blīvas zonas iztēlei, kuras pats autors sauc par “patiesības meklējumiem”.

Šajā Pauļa Liepas personālizstādē sietspiedes kolāžas iegūst jaunu, semantiski pamatotu sadarbības partneri – mākslas darba rāmi. Tie veido īpašu skatuvi viņa kompozīcijām, ironiski sasaucoties ar izstādes nosaukumu – daiļo mākslu kabinets. Iestiklojums vēl pastiprina apziņu, ka stāsts un emocija, kas paslēpta zem tā, ir pārdomāta un pabeigta.”

RASA ŠMITE un RAITIS ŠMITS balvai nominēti par izstādi “Mikropasauļu svārstības” RIXC mākslas galerijā.

Nominācijas pamatojums: “Māksla, zinātne, jaunas tehnoloģijas un lokāla piesaiste reālai un virtuālai Ķemeru tīreļpurva ainavai ir spilgts starptautiski atzīta mākslinieku tandēma pētījums par atjaunojamas nākotnes tēmu. Purva bakteriju darbības vizualizācija un akustisks dabas slēptās enerģijas ieraksts veido aizraujošu stāstu par nezināmo.”

TEKSTU GRUPA “ORBĪTA” (Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs) balvai nominēta par izstādi “No kā rodas dzeja?” peldošajā mākslas galerijā “Noass”.

Nominācijas pamatojums: “Izstādē “No kā rodas dzeja?” viss ir tik gaumīgs, tik stilīgs – tieši tas, ko mēs gaidām no māksliniekiem. Tomēr ne tikai atminamu motīvu izmantojums un lietpratīga apspēle padara šo izstādi tik kārojamu, tik gandarījošu vismaz manas paaudzes skatītāja acīm. Vislielākie nopelni, bez šaubām, pienākas intonācijai – labi pazīstamajai grūtsirdībai, kas sajaukta ar maskulīnu sapņainumu.”

PURVĪŠA BALVA

Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

23.marta- 9.jūnijam
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā
Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā, 1