Apkārt pasaulei: Batumi – skaistās Adžārijas un silto cilvēku galvaspilsēta

Rakstā par ceļojumu laikam pareizāk būtu aprakstīt ievērojamās vietas un dalīties ar vērtīgu informāciju brauciena organizēšanai. Iespaidi šeit arī būs. Taču galvenais – es gribu, lai jūs iemīlētu Adžāriju.

Batumi_gal1-1

Es ļoti ceru, ka man tas izdosies, jo šī vieta ir jāapmeklē un jāizbauda saskarsme ar vietējiem ļaudīm. Es tur vienkārši atsilu. Un es nerunāju par +25°C. Gruzijā siltumu dāvā cilvēki – atklāti, patiesi, neiedomājami draudzīgi un viesmīlīgi.

Batumi_gal1-2

Mēs – žurnālisti no Latvijas un Lietuvas – atbraucām uz šejieni uz 3 dienām. Mūs sagaidīja Adžārijas tūrisma un kurortu departamenta vadītāja Nona Markarjana unGruzijas Baltijas namaprezidents Iva Gruzinskis.

Iepazinušies visai oficiāli, mēs jau pēc minūtes runājām kā labi paziņas, bet šķīrāmies vispār kā vecie draugi. Atgriežoties mājās, es uzreiz nodevos darbiem un aizmirsu paziņot tūres organizatoriem par veiksmīgu atgriešanos. Un, ziniet, viņi ne tikai uztraucās. Viņa jau bija paspējuši noilgoties. Tā arī uzrakstīja. Vareni, vai ne?

Es laikam ne vienu vien reizi atcerēšos, cik ļoti saulainus cilvēkus esam tur satikuši, tomēr atstāt jūs bez iespaidiem no ekskursijas pa Adžāriju es arī nevaru. Tātad…

Pastaiga pa Batumi

Sākumā mēs vēl bijām ļoti apzinīgi. Tā taču bija preses tūre, tas ir, pēc būtības, komandējums. Tāpēc visi enerģiski vicinājām diktofonus un fotokameras. Un, pastaigājoties pa pilsētu, fiksējām kontrastu spēli: lūk, modernas plazas, torņi, debesskrāpji, un šeit – savdabīgi pagalmiņi ar visur izkarinātu veļu, smaidīgām večiņām, vīriešiem pie šaha galdiņiem un skaļi smejošiem bērniem uz ričukiem.

Jā! Atkal par ļaudīm. Mums ar prieku pozēja un sirsnīgi apskāva, uzzinot, ka esam no Baltijas. Nedomāju, ka tas bija diez cik svarīgi, no kurienes mēs esam. Viesis ir dieva dāvāts prieks. Un es neesamu šīs cēlās frāzes autore, tā ir adžāru viesmīlības devīze.

batumi2

Tomēr vēlāk mēs nokļuvām pie mielasta galda un atslābām, bet publikācijām nolēmām vienkārši uzkrāt iespaidus, uzņemt kolorītu kopā ar saules stariem un ne mazāk saulainiem smaidiem.

Es noteikti aprakstīšu visus gardos cienastus, vīna un čačas upes, kas tecēja līdz pat rītam. Un pastāstīšu arī par hačapuri gatavošanas meistarklasi. Taču tas ir tik ļoti spilgts stāsts, ka prasa atsevišķu rakstu. Un tas būs, nepalaidiet garām.

Pēc pusdienām pēc plāna bija vietējais tirgus. Es jums teikšu, tas gan ir kaut kas vienreizējs! Kaulēties? Obligāti! Smieties? Šeit savādāk nemaz nevar! Iztērēt visu skanošo? Protams!

Saēsties čurčhelas un žāvētus augļus? Noteikti! Justies bezgalīgi laimīgiem? Bez variantiem! Tāds nu tas ir – Batumi centrāltirgus – vah-vah, saprotat?

Batumi_dzigiti

Un vēl pāris vārdu par kolorītu. Pirmā Batumi pavadītā diena mums beidzās ar deju ansambļa uzstāšanos. Visdrīzāk, mūsu grupas vīrieši tīksminājās ar brīnumskaistām meitenēm, kuras parādījās zāles centrā apburošā dejā.

Savukārt mēs, dāmas, ar nopūtu lūkojāmies uz ugunīgajiem džigitiem. Un, fotografējoties kopā ar viņiem, centīgi murminājām sev zem deguna mantru par „estakesmumāte, man atpakaļbiļete nopirkta”.

Botāniskais dārzs un etnogrāfiskais muzejs

Batumi botāniskais dārzs, tas ir ne tikai skaisti, bet arī garšīgi! Nē, es neesmu kļūdījusies. Garšīgs šeit ir gaiss! Tas ir salds, to gribas ēst ar mazu karotīti, kā vissmalkāko desertu. Ainas iespaido ne mazāk. Lasīt koku un krūmu nosaukumus? Beidziet. Es staigāju, fotografējos pie katras cipreses un uz katra soliņa. Un smaidīju. Nepārtraukti. Brīvi un laimīgi.

Bet kad noskaidrojās, ka no paša dārza var nokļūt pie jūras, es palūdzu atstāt mani tur pat un braukt man pakaļ pēc pāris dienām. Atstāt neatstāja, tomēr izbaudīt siltos jūras viļņus tomēr ļāva. Un šī siltā jūra patiesi ir baudas jūra.

Nākamais ceļojuma mērķis – etnogrāfiskais muzejs „Bordžgalo”. Pilnīgi satriecošs iespaids. To savām rokām izveidoja viens vienīgs cilvēks – Kemals Turmaņidze!

No idejas līdz katram sīkumam katrā objektā: maketi, manekeni, istabu un darba telpu iekārtojums, apģērbs, visas detaļas, kas atklāj autora ieceri – visu pats. Un valsts – uzmanību! – kā atbalstu šim projektam vienkārši uzdāvināja muzejam zemi. Trīs kvadrātkilometrus. Nevis aplika ar nodokļiem tik ļoti ienesīgu tūrisma objektu, bet zemi uzdāvināja. Tā, lūk, gadās!

Šī ekskursija izrādījās ļoti izglītojoša. Un par „odziņu uz tortes” kļuva skapis, kurā saimnieks glabā paša izgatavotās glāzes. Tās nav vienkārši skaistas. Katrai no tām ir sava ideja: ir ar trim radziņiem – lai varētu ieliet dažādus vīnus un uzsaukt tostu par Svēto Trīsvienību, ir „soda glāze” – ar apaļu dibenu, lai tas, kurš kritis tamadas nežēlastībā, nevarētu to nolikt uz galda, un vēl ir dubulta un ar ķēdi – lai varētu sadzert tubrālības un iedzert par draudzību.

Ja jūs domājat, ka saimnieks mums glāzes tikai demonstrēja, jūs kļūdāties. Protams, viņš tās tūlīt piepildīja.

Mahuntseti ūdenskritums un gruzīņu dziesmas Vajo ciematā

Sākumā mēs pastaigājāmies pa carienes Tamāras arku tiltu, kurš, starp citu, ir 900 gadus vecs! Tas ir uzcelts no klinšakmeņiem, un ap to burtiski vēsmo leģenda. Bet nākamā ievērojamā vieta, kas izrādījās ļoti tuvu, bija Mahuntseti ūdenskritums. Vairākums tūristu, protams, nepalaiž garām iespēju nofotografēties uz šīs varenās ūdens plūsmas fona.

Batumi_most

Tomēr ja jums, tāpat kā man, gribas izelpot visus stresus un nogurumu no trakā dzīves ritma, ļoti iesaku atrast akmeni kaut kur tālāk no pūļa, ēniņā, un klusumā pavērot ūdeni. Man pietika burtiski ar 15 minūtēm, lai es sāktu justies atjaunināta. Spēka, enerģijas un iedvesmas pilna.

Batumi_vodopad

ģimenes vīna darītavu „Makhos Marani”Vajo ciematā. Šeit atkal bija vīna upes, viesmīlība pāri malām, neaptveramie plašumi un, protams, galdi, kas vai lūza pilni cienastu. Un galvenais pārsteigums – gruzīņu dziesmas.

Batumi_Alena

Kad mielasta vidū mājā ienāca četri dziedošie džigiti, kuri dziedāja nevis vienkārši skaisti, bet arī daudzbalsīgi, man pār muguru pārskrēja salti drebuļi. Pilnīga sajūsma! Tie bija dvēseles dziļimi. Tas bija kaut kas neiedomājams.

Mēs drudžaini dzēsām vecās fotogrāfijas un video no telefoniem, lai ierakstītu tostus un dziesmas, lūdzām „Suliko” un „Čito Grito” no „Mimino”. Atbildīgie organizatori ilgāk par stundu centās mūs pierunāt sākt atvadīties un braukt uz viesnīcu, taču mēs lūdzām atcelt visus pārējos plānus un neatstāt šo lielisko vietu pēc iespējas ilgāk.

Batumi_hor

Un kad mūs tomēr pierunāja atgriezties autobusā, mēs, nospļaujoties uz čemodānu krāmēšanu, pieprasījām „banketa turpinājumu” – līdz pašai izbraukšanai uz lidostu. Un lai noteikti ar hinkali! Lai gan ēst un dzert mēs vienkārši vairs nebijām spējīgi.

Un pašās beigās, rūpīgi ietinuši mūsu glaunajos tērpos visas nopirktās pudeles – ar vīnu, čaču un tkemali, – mēs cieši apskāvām mūsu gruzīņu draugus un apsolījām atgriezties. Un aicinājām ciemos. Un nevarējām šķirties no viņu siltajiem smaidiem.

Mēs atstājām tur mūsu sirdis…

…un kurpes. Vairāki cilvēki, varat iedomāties? To skaitā arī es. Var, protams, visu izskaidrot loģiski – atbraucām uz siltu zemi, pirmajā dienā uzvilkām sandales, tā arī aizmirsām iepakot pavasara-rudens apavus. Taču nē! Tas viss notika absolūta, pilnīga relaksa dēļ. Un, protams, tā dēļ, ka gribējām atgriezties.

divide

Patiesi noskaņoti vēlreiz atbraukt uz šejieni, mēs pirms došanās prom palūdzām Ivu Gruzinski dot mums pāris rekomendāciju, kā labāk organizēt braucienu uz Batumi patstāvīgi. Dalāmies ar jums, jo jūs taču jau iedegāties idejā apmeklēt Adžāriju, vai ne?

Pārlidojums.. Pašlaik vislētākais variants ir aviokompānijas Wizz Air reiss Viļņa – Kutaisi – Viļņa. Agrās rezervēšanas gadījumā lidojums var izmaksāt ap 60 eiro turp un atpakaļ.

Naktsmītni var atrast gan plaši pazīstamājos saitos Booking.com un Airbnb, gan pēc sludinājumiem jau uz vietas. Nē, par negodīgu attieksmi var neuztraukties. Šeit vērtē katru tūristu – sagaidīs, izmitinās, pastāstīs, vēl arī pilnu galdu ar cienastiem atstās. Ja runājam par viesnīcām, mūs izmitināja  Divan suits – – lieliska viesnīca ar labu servisu un ērtu izvietojumu.

Ekskursijas. Līdz jebkuram tūrisma objektam var diezgan viegli un nedārgi nokļūt pašiem – ar taksometru vai sabiedrisko transportu. Un var izlasīt par to internetā vai vērsties tūrisma aģentūrā pēc gida pakalpojumiem. Pie tam būtu labāk atrast nevis tādu, kurš apbērs jūs ar datumiem, bet tādu, kurš dāvā leģendas.

Batumi_Iva

„Es savus gidus mācu nevis nogurdināt ar skaitļiem, bet iegremdēt vēsturē”, – stāsta Iva. Un mēs neapšaubām viņa vārdus – viņš pats ir interesantu stāstu, tostu un visdažādākās informācijas avots.

Jauniešu tusiņi..„Šo labumu mums pietiek – klubi, bāri, kazino”, – pastaigājoties pa Batumi ielām ap pulksten 3 naktī, dalās mūsu viesmīlīgais organizators. Patiesi, ielas un kafejnīcu terases ir pilnas ar cilvēkiem, pilnīga sajūta, ka praktiski visa pilsēta neguļ.

Batumi_cicin

Izklaides bērniem. Katrā pilsētā bez problēmām var atrast bērnu laukumus – simpātiskus, interesantus un drošus. Noteikti aizvediet viņus vakarā paskatīties uz Dziedošajām strūklakām Batumi centrā: mūzika, pagaismojums, ūdens šļakatas – pilnīga sajūsma. Bet, ja vēlaties, lai gan jums, gan jūsu atvasēm aizrauj elpu no piedzīvojumiem, dodieties uz Atrakciju parku Cicinatella  – nelielu, taču ļoti spilgtu „Disnejlendu gruzīņu gaumē”.

Es uzrakstīju šo rakstu ar ceturto piegājienu. Ik reizi, sēžoties strādāt, klausījos audioierakstus, skatījos fotogrāfijas un uz minūtēm četrdesmit domās atgriezos atpakaļ šajās trīs pasakainajās dienās.

Batumi_fonariki

Ticiet man, ceļojums uz Adžāriju ir kā svaiga gaisa malks. Un tik īsā laikā ir grūti saelpoties tiku tikām. Tāpēc mēs ar ģimeni aizrautīgi apspriežam braucienu uz turieni nākamvasar. Un es, starp mums runājot, klusi nopūšos, ka šī atvaļinājumu sezona jau ir pilnībā saplānota. Mīļie mani gruzīņu draugi, es arī esmu noilgojusies.

Foto: Olegs Kožins, Vilmantas Morkvėnas , пресс-фото

Ja jūs atradat kļūdu, atzīmējiet tekstu un nospiediet Shift + Enter, lai mūs informēt.

Sākumlapā