“Paņem savu dzīvi aiz olām!” jeb kas jāzina par jauno ministru prezidenta kandidātu

Sasha

Pirmdien, 26. novembrī, Valsts prezidents Raimonds Vējonis nominēja ministru prezidenta amatā partijas KPV.LV (“Kam pieder valsts”) pārstāvi Aldi Gobzemu. Četrdesmitgadīgā jurista rīcībā nu ir divas nedēļas, lai izveidotu jaunu valdību… vai arī piedzīvot kaunpilnu izgāšanos kā viņa priekšgājējs Jānis Bordāns. Kas ir Aldis Gobzems, kādas ir viņa izredzes kļūt par Latvijas jaunās valdības galvu un kas notiks, ja viņam tas neizdosies?

Kas tad ir Aldis Gobzems?

Viņš ir jurists, pēdējos desmit gadus mēģina nodarboties ar politiku. Piedalījies vairākos otršķirīgos politiskajos projektos, bet ievērojamu karjeru politikā spēja izveidot, vienīgi iestājoties 2018. gadā partijā KPV.LV.

gobzems

Publiski pazīstams kļuva pateicoties savai profesionālajai jurista darbībai – Gobzems pārstāvēja Zolitūdē sabrukušā “Maxima” lielveikala upurus, pirms tam – Talsu traģēdijā cietušos (1997. gadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta svētkos no 19 metru augstuma nokrita autopacēlājs ar cilvēkiem, kā rezultātā gāja bojā deviņi bērni, daudzi tika smagi traumēti). Ne mazāk svarīga epizode Gobzema biogrāfijā ir tā, ka vienu gadu viņš ir bijis Maksātnespējas administrācijas vadītājs, kaut arī pašlaik aktīvi kritizē maksātnespējas sistēmu.

Partiju KPV.LV, no kuras tika ievēlēts parlamentā Gobzems, bieži vien dēvē par populistisku. Savā pirmsvēlēšanu kampaņā Gobzems un viņa kolēģis Artuss Kaimiņš solīja tautai samazināt ministriju skaitu no 14 līdz 6, apvienot visas valsts augstskolas vienā universitātē, nodot valsts kontrolē visus bērnudārzus, lai atrisinātu rindu problēmu un nodrošinātu visiem bērniem vienādas iespējas mācīties latviešu valodā, samazināt medikamentu cenas u.c.

artuss

Gobzems ir aktīvs sociālo tīklu lietotājs. Viņa ieraksti tajos nereti ir kļuvuši par iemeslu karstām debatēm. Piemēram, šī gada pavasarī viņš apsūdzēja līdzpilsoņus, ka viņi pārāk daudz žēlojas par dzīvi. “Gribas teikt tendences „sūdainā valsts” tiražētājiem – mīļais cilvēk, paņem taču vienreiz savu dzīvi aiz olām (pardon my French)! Gribi dzīvot labāk, sāc dzīvot labāk,” rakstīja toreiz Facebook tīklā pašreizējais premjera amata kandidāts.

Kādas ir Gobzema izredzes?

Varbūtība, ka jaunais jurists varētu vienoties ar citām partijām un divu nedēļu laikā izveidot valdību, nav liela. Viņa paša partijai – “Kam pieder valsts” – jaunajā Saeimā ir 16 deputāti, bet, lai parlaments apstiprinātu jaunā Ministru kabineta sastāvu, ir vajadzīgs vismaz 51.

Gobzems paziņoja, ka viņa partija neplāno pārrunas ar “Saskaņu”. Citas partijas, kā var saprast no līdzšinējiem to līderu teicieniem, strādāt Gobzema vadībā netiecas. Nopietnu politisku pārrunu pieredzes Gobzemam un viņa domubiedriem nav.

gobzems2

Arī pati partija “Kam pieder Latvija” vairāk ir vēlēšanām piesaistīta zibakcija nekā solīda organizācija ar pārbaudītiem kadriem un stingru ideoloģiju. Vēl viens svarīgs Gobzema kā premjera kandidāta trūkums ir tas, ka viņš var neiegūt piekļuvi valsts noslēpumam. Vismaz par šādu scenāriju dod mājienus Satversmes aizsardzības birojs.

Kas notiks tālāk?

Ja Gobzemam neizdosies noteiktajā termiņā gūt atbalstu no parlamentārā vairākuma, prezidentam Raimondam Vējonim būs jāizsludina jauns kandidāts. Pēc Jāņa Bordāna no Jaunās konservatīvās partijas, kas jau nav attaisnojis viņa uzticību, un Alda Gobzema, kam tas varētu notikt tuvākajā laikā, prezidenta sarakstā seko Artis Pabriks no apvienības “Attīstībai/Par!”. Tomēr viņam arī nav garantiju, ka tiks iecelts. Partiju daudzējādās “sarkanās līnijas” stipri ierobežo iespējas kompromisu meklēšanai. Kā uzskata kuluāros, ja līdz Jaungadam politiķi nespēs vienoties par Ministru kabineta sastāvu, prezidents varētu piedāvāt sabiedrības premjeru no malas (tā dēvētais “tehniskais premjers”) vai pavirzītu situāciju uz Saeimas atlaišanas pusi.

foto: eadaily.com, puaro.lv, la.lv, pixabay.com

Ja jūs atradat kļūdu, atzīmējiet tekstu un nospiediet Shift + Enter, lai mūs informēt.

Sākumlapā