Jauno profesionāļu skats uz karjeru Latvijā – mīti un fakti

Jaunieši uzskata, ka viens no galvenajiem veiksmīgu karjeru raksturojošajiem kritērijiem ir laba alga, turklāt 64% jauniešu norādītais “labais atalgojums” ir krietni augstāks nekā vidējais valstī.

Veiksmīgu karjeru raksturo “laba alga”

Jautāti, kas, viņuprāt, ir veiksmīga karjera, jaunieši kā trīs galvenos kritērijus min labu algu (80%), iespēju darīt to, kas interesē un patīk (80%), kā arī iespēju apgūt jaunas prasmes, iepazīt jaunus cilvēkus utt. (40%).

Interesanti, ka tikai 10% jauniešu kā vienu no veiksmīgu karjeru raksturojošo kritērijiem min darbu starptautiskā uzņēmumā. Pieredze liecina, ka tieši starptautiskos uzņēmumos parasti paveras plašāks lauks profesionālajai izaugsmei. Turklāt šajos uzņēmumos ir attīstīta korporatīvā kultūra, tie nopietnāk domā par dažādām izaugsmes un apmācību programmām darbiniekiem.

Runājot par atalgojumu, 43% aptaujāto jauniešu uzskata, ka laba alga pēc nodokļu nomaksas ir 1000 līdz 1500 eiro robežās un 21% jauniešu par tādu uzskata virs 1501 Eiro pēc nodokļu nomaksas. Kopumā 64% respondentu ir pārliecināti, ka laba darba alga ir, sākot no 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas, kas ir krietni augstāks nekā vidējais atalgojums valstī pērn. Proti, no “CV Online Latvia” datiem izriet, ka 2017.gadā Latvijā vidējā alga pēc nodokļu nomaksas bija ap 900 eiro.

Izaugsme ir pašsaprotama

Viens no nozīmīgākajiem karjeras izaugsmi veicinošiem faktoriem ir paaugstinājums. Katrs desmitais aptaujātais jaunietis ir pārliecināts, ka tas ir jāsaņem jau pirmajā darba gadā, bet 45% ir uzskata, ka tam ir jānotiek pirmo 3 gadu laikā. To, ka paaugstinājums ir atkarīgas no darbinieka prasmēm un sasniegtajiem rezultātiem, atzīst vien 39% jauniešu. Tikmēr LDDK un sabiedriskās organizācijas “Junior Chamber International” aptaujas rezultāti liecina, ka tieši darba rezultātus kā pārliecinošu argumentu paaugstinājuma piešķiršanai min 80% Latvijas darba devēju.

No minētā izriet, ka darba devēji darbinieku sasniegumus un darba rezultātus novērtē daudzkārt vairāk nekā uzskata jaunieši. Šis aspekts ir diezgan būtisks, jo raksturo jauniešu izpratni par darba procesu kopumā. Tādējādi – jo ātrāk topošie speciālisti sapratīs, ko no saviem darbiniekiem sagaida darba devēji, jo veiksmīgāk veidosies viņu karjera.

Galvenais kandidātu atlases kritērijs – iepriekšējā darba pieredze

Lūgti norādīt, viņuprāt, 3 parametrus, kurus primāri vērtē darba devēji, izvēloties jaunus darbiniekus savai komandai, lielākais vairums jeb 91% jauniešu kā pirmo min darba pieredze. Tāpat viņi uzskata, ka darba devēji pievērš uzmanību specifiskām prasmēm, piemēram, svešvalodu zināšanām, dažādu nestandarta programmatūru pārzināšanai u.tml. (75%) un izglītībai (62%). Tajā pašā laikā no LDDK datiem izriet, ka darba devēji lielāku nozīmi piešķir darbinieku personīgajām īpašībām, piemēram, iniciatīvai, pastāvībai, disciplīnai, kā arī spējai apgūt jaunas zināšanas un pārvarēt stresu.

Protams, tirgū ir ievērojams skaits arodu, kuros darba pieredzei ir izšķiroša nozīme. Tomēr ir daudz amatu, kuros darbinieku personiskajām īpašībām ir lielāka vērtība nekā viņu rūdījumam jeb profesionālajai pieredzei. Lai izaudzinātu labus speciālistus, mūsdienās uzņēmumi ir gatavi investēt darbinieku apmācībās un attīstībā. Tādējādi ir svarīgi iedrošināt jauniešus uzdrošināties iet un darīt, nevis baidīties no pieredzes trūkuma.

Veiksmīgam pirmajam startam karjerā ir nozīme

Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, jauniešu nodarbinātība ir nopietns izaicinājums. Proti, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018.gada I ceturksnī vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem ekonomiski aktīvi bija vien 37% iedzīvotāju. Bezdarba līmenis šajā vecuma grupa veidoja 14,7%, kas gandrīz divas reizes augstāks nekā valstī kopumā.

Izpētīts, ka jauniešu bezdarbam var būt negatīvas ilgtermiņa sekas. Piemēram, Pasaules bankas dati liecina: ja ir problēmas ar darba gaitu uzsākšanu jau agrīnos gados, tas ietekmē visu personas turpmāko dzīvi, jo jau sākotnēji šie cilvēki ir mazāk patstāvīgi. Savukārt no Lielbritānijas fonda “The Prince’s Trust” pētījumiem izriet, ka katri trīs mēneši, kas pavadīti bez darba 22 gadu vecumā, noved pie papildu pusotra bezdarba mēneša vecumā no 28 līdz 33 gadiem.

Darba tirgu veido divas puses – darba ņēmēji un darba devēji – abiem ir jāsadarbojas. Uzņēmumiem ir visas iespējas palīdzēt jauniešiem uzsākt karjeru un veidot kvalitatīvu darba tirgu. Tieši tāpēc BITE kā liels darba devējs, uzrunājot partnerus “CV Online”, “Smart HR”, “Prakse.lv” un vēl citus, uzsāk iniciatīvu “Jauno talantu dienas”, lai izglītotu jauniešus vecumā no 16 līdz 24 gadiem par to, kā tad veiksmīgāk iekļauties darba tirgū.

Ja jūs atradat kļūdu, atzīmējiet tekstu un nospiediet Shift + Enter, lai mūs informēt.

Sākumlapā