Jauniešu psiholoģe: “Būt par drosmīgu vecāku nav viegli”

Pirmās kūstošās lāstekas daļai Latvijas jauniešu un viņu vecāku ir atgādinājums par strauji tuvojošos pavasara eksāmenu un izlaidumu laiku – un arī brīdi, kad izdarīt pirmās lielās dzīves izvēles. Kur mācīties tālāk, kādu profesiju izvēlēties? Daudzi šīs pārdomas atliek uz pēdējo brīdi, kaut arī par to būtu jādomā jau tagad, kad vēl pietiek laika izsvērta un atbildīga lēmuma pieņemšanai.

Šajā laikā jauniešiem īpaši būtisks ir ģimenes atbalsts un ticība viņu spēkiem, taču nereti, labu gribēdami, vecāki aplauž spārnus bērnu sapņiem. Kā palīdzēt bērnam pieņemt pareizo lēmumu, neuzspiežot savu izvēli, stāsta psiholoģe Vineta Drāzniece.

 

Palīdziet bērnam apzināt savus resursus un nepieciešamās prasmes

Jūsu bērns jau kopš bērnības sapņo kļūt par pārdevēju? Ļoti labi, mudiniet mācīties matemātiku un izkopt komunikācijas prasmes. Ja, skatoties uz savu vidusskolēnu, jums šķiet, ka pārdevēja darbs nav gana prestižs, padomājiet vēlreiz – pārdot var daudz un dažādos veidos.

Mudiniet jaunieti sākt pašam savu biznesu un apgūt tam nepieciešamo izglītību! Jūsu bērns sapņo kļūt par prezidentu? Lieliski! Smieklīgi tas varbūt šķiet tikai vecākiem, jo viņus, atšķirībā no bērna, ierobežo bailes un šaubas. ]

Palīdziet bērnam apzināties savus resursus un mērķa sasniegšanai nepieciešamās prasmes. Pat ja viņš nekļūs par valsts prezidentu, iespējams, būs gatavs vadīt izcilu uzņēmumu. Svarīgi, lai jau kopš mazotnes jūs ieklausītos savā bērnā. Gribi būt prezidents?

Tad kas tev jādara, lai kļūtu par labu prezidentu? Un ko prezidents nedrīkstētu darīt? Tas ir vecāku darbs, ieaudzinot bērnā atbilstošas vērtības.

Nešaubieties par savu bērnu un ļaujiet viņam kļūdīties

Pat ja šobrīd neredzat iespēju, kā jaunais cilvēks varētu īstenot savu sapni, neapstrīdiet viņu, nesakiet, ka kaut kas nav iespējams!

Ričards Brensons trīsreiz aplidoja zemeslodi gaisa balonā, un jums šķiet, ka pasaulē ir kas neiespējams? Nenonieciniet savu bērnu. Ja jūs kaut ko nevarat vai tam neticat, tas nenozīmē, ka to nevar citi.

Droši vien katrs vecāks reiz ir piedzīvojis situāciju, kad rokas burtiski nolaižas atvases kārtējās idejas priekšā. Taču ļaujiet bērniem kļūdīties. Gribi eksperimentēt? Labi, eksperimentē, un tad jau redzēs, kas tur sanāks – un ja nu sanāk? Vienlaikus vajadzētu bērnam atgādināt, ka par sava eksperimenta sekām jāuzņemas atbildība.

Sarīkoji krāsu sprādzienu istabā? Būs pašam vien jātīra. “Izlidoji” no ceturtās augstskolas? Nāksies tomēr izdomāt, kā pelnīt iztiku.

Nesalīdziniet bērnu ar citiem – katrs cilvēks ir unikāls

Jau kopš zīdaiņa vecuma bērnu ārsti un psihologi mudina vecākus nesalīdzināt savu mazuli ar radu bērniem, brāļiem vai māsām. Katrs iemācās staigāt un runāt tad, kad ir tam gatavs.

 

Arī tad, kad pienācis laiks izvēlēties profesiju, nav jēgas pusaudzim teikt – sataisījies uz taksistu kursiem? Kas tās par blēņām, ja puse klases iet uz juristiem, otra puse – uz programmētājiem, un pat tie, kam vienmēr bijušas sliktākas atzīmes nekā tev, stājas augstskolās!

Bet varbūt klasē nav otra tik laba autovadītāja ar tādām reakcijas spējām, kurš jūtas laimīgs tikai pie auto stūres. Jā, tā, visticamāk, nebūs viegla dzīve, bet ļaujiet bērnam pašam par to pārliecināties. Pajautājiet sev – vai augstskolas diploms ir paša jaunieša vēlme vai jūsu ambīcijas?

Neuzsveriet trūkumus – koncentrējieties uz resursiem

Ja redzat, ka bērnam nepadodas matemātika, samierinieties – ekonomists viņš nebūs. Taču nevajag viņam to nemitīgi atgādināt.

Varbūt viņš ir labs orators un spēj aizraut publiku. Varbūt sacer skaistas dziesmas. Ja bērnam ir īpašs talants kādā noteiktā jomā, mudiniet viņu to izmantot, raugoties pasaulē pēc iespējas plašāk.

Ja viņš lieliski zīmē, nevajag to ierobežot ar gleznošanu vien – mudiniet izvēlēties dizainera vai arhitekta profesiju; ja jaunietim labi padodas valodas, nav obligāti jākļūst par tulku – valodu prasmes ir noderīgas teju ikvienā profesijā, un varbūt ir vērts domāt par karjeru starptautiskās institūcijās.

Uzdodiet jautājumus un mudiniet rast godīgas atbildes

Un tomēr tieši situācijās, kad jaunais cilvēks par katru cenu grib apgūt jomu, kas viņam nepadodas, ir svarīgi ar viņu konstruktīvi sarunāties.

Pajautājiet, kā pusaudzis pats redz šīs situācijas risinājumu. Vai viņš ir izdomājis, kā kompensēt trūkstošās prasmes un zināšanas? Kā nokļūt līdz mērķim, kā to īstenot? Iespējams, jaunietis arī pārdomās, ja godīgi pateiks pats sev – man ir lielāki talanti un labākas perspektīvas citās jomās.

Taču vienlaikus jāatceras, ka nereti ir vajadzīga liela drosme, lai sekotu savam sapnim. Tāpēc ir svarīgi šo sapni nesatriekt, bet iztaustīt, kur ir iespējami klupšanas akmeņi, lai laikus ar tiem strādātu.

Aplieciniet savam bērnam, ka lepojaties ar viņu arī tad, ja jūsu vīzija par bērna nākotni nesakrīt ar viņa sapņiem. Ļaujiet pusaudzim sajust, ka paļaujaties uz viņu, uzticaties viņa lēmumiem, priecājaties, ja jaunietis pats sapratis, kas jādara un kā to panākt.

Vienkārši esiet kopā un ieklausieties, un kādu dienu varbūt pamanīsiet, ka bērna drosme ir “pielipusi” arī jums, un bērna sapnis ir kļuvis par jūsu kopīgo sapni!

Ja jūs atradat kļūdu, atzīmējiet tekstu un nospiediet Shift + Enter, lai mūs informēt.

Sākumlapā