Eksperta padomi: Imunitātes stiprināšana pirmajos dzīves gados

Bērna organisma spējas aizsargāt sevi no saslimšanām dažādos attīstības posmos ir atšķirīgas. Kā bērnam dzīves pirmajos gados ielikt pamatus veselīgai dzīvei visa mūža garumā? Kā veidojas bērna imunitāte, vai un kā ar dažādām metodēm varam to stiprināt? Stasta pediatre Sanita Mitenberga.

Krūts barošana un piebarošana – kas nepieciešams mazulim?

Pirmās antivielas bērns saņem caur placentu un pēc piedzimšanas ar mātes pienu. No dzimšanas brīža
mazuļa organisms sāk sintezēt savas antivielas, bet organisma spējas sevi aizsargāt ir ierobežotas.

Līdz 28. dzīves dienai bērna imunitāte ir trausla, un tas ir visbīstamākais periods, tādēļ ir ļoti svarīgi saņemt mātes pienu (pirmpienu), kas satur tik ļoti nepieciešamās antivielas – imūnglobulīnus.

Līdz divu gadu vecumam pienam vai piena maisījumam būtu jābūt bērna ēdienkartē, lai nodrošinātu pilnvērtīgu bērna organisma attīstību. Toties četru līdz sešu mēnešu vecumā pakāpeniski jāsāk
piebarošana, jo mātes piens vairs neapgādā augošo organismu ar visām tam nepieciešamajām uzturvielām.

Jo ātrāk bērns, sasniedzot piebarošanas vecumu, tiek iepazīstināts ar citiem pārtikas avotiem, jo labāk – organisms stiprinās, un alerģiju risks būtiski samazinās. Vairumam bērnu imunitāte pilnībā attīstās apmēram 6 gadu vecumā, kad tā sāk strādāt līdzīgi kā pieaugušajiem. Papildu vitamīnu kompleksu uzņemšana ir jāpārrunā ar pediatru vai ģimenes ārstu.

Emocionālais līdzsvars – svarīgs faktors bērna attīstībā

Ja bērns uzsāk apmeklēt bērnudārzu apmēram divu gadu vecumā, taču bieži slimo un katra slimošana
izvēršas komplikācijās un antibiotiku lietošanā, iespējams, došanās uz bērnudārzu jāatliek līdz trīs gadu vecumam. Imūnsistēmas darbība vēl nav pilnīgi attīstījusies, un bērni ir jutīgāki pret vīrusiem un citām infekcijas saslimšanām.

Taču jāatzīmē, ka slimojot imunitāte attīstās, tāpēc nav jāuztraucas, ja bērns slimo ar vieglām augšējo elpceļu saslimšanām 8–10 reizes gadā.

Ja, ejot uz bērnudārzu vai uzsākot skolas gaitas, bērniņš turpina bieži slimot, ir vērts pievērst pastiprinātu uzmanību bērna psihoemocionālajai labsajūtai. “Ne visas slimības ir infekciju izraisītas, bērna veselības stāvoklis bieži vien ir saistīts ar emocionālo stāvokli. Bērnudārza un skolas uzsākšana bērniem rada papildu stresu, kas nereti rezultējas slimošanā,” atzīst pediatre.

Man pašai ir trīs bērni. Divi bērni neslimoja, trešais bērniņš slimoja. Četru gadu vecumā viņai bija četri vidusauss iekaisumi, kas bija jāārstē ar antibiotikām. Konsultējoties ar bērnu psihologu, nonācām pie secinājuma, ka bērnudārza grupiņā bija 19 zēni un piecas meitenes, meitiņai bija pārāk skaļi.
Mainīju savu dzīvi, nomainīju darba vietu un sāku trešdienas pavadīt mājās kopā ar bērniņu. Meita pārstāja slimot.

Norūdīšanās svarīga ikvienam bērnam

Rudenī, kad bērns sāk slimot, aktuāls kļūst jautājums par imunitātes stiprināšanu. Vecāki nereti domā:
vīrusu sezona šobrīd ir beigusies, klāt ir vasara un var uzelpot. Taču tieši maijs ir laiks, kad jādomā par bērna norūdīšanos, jo tas ir ilgstošs process,” atzīst pediatre.

Jau trīs mēnešu vecumā ieteicams uzsākt bērna norūdīšanu, jo pakāpeniska gaisa un ūdens temperatūras
maiņa veicina imunitātes stiprināšanos. Bērnu ar temperatūras izmaiņām vislabāk iepazīstināt, apmeklējot peldēšanu, vai ar vannošanas palīdzību. Pēc vannošanās katru piekto dienu ieteicams bērnu apslacīt ar vēsāku ūdeni (36–37 grādi), pakāpeniski ar katru reizi samazinot temperatūru līdz 28 grādiem.

Lielākiem bērniem īpaši ieteicama ir došanās jūrā, kamēr ūdens vēl ir auksts, bet smiltis jau siltas. Īsas temperatūras maiņas, skrienot iekšā ūdenī un tad atkal siltās smiltīs, ir viens no rūdīšanās procesiem. Norūdīšanas procesā galvenā ir regularitāte un pakāpeniskums.

Latvijā vecāki savus bērnus nereti saģērbj pārāk silti. Bērnus noteikti nevajadzētu turēt stikla būrītī, jāievēro samērības princips. Jāatceras, ka katra slimošana stiprina imunitāti.

Vakcinācija – vajadzīga vai kaitīga?

Pie pediatres Sanitas Mitenbergas bieži vēršas nobažījušies vecāki, jautājot, vai vakcinēt savu bērniņu un kā tas ietekmēs bērna turpmāko attīstību. Pediatre skaidro, ka 3–6 mēnešu vecumā bērna organismā no
mātes saņemtās antivielas sāk sabrukt un organisms kļūst īpaši jūtīgs pret apkārtējām infekcijām.

Vairākas infekcijas slimības ir ļoti bīstamas, un tās var radīt smagas komplikācijas, smagākajā gadījumā – pat izraisīt nāvi. Agrīna vakcinācija pasargā bērnu no infekcijām, kas ir kontrolējamas ar vakcīnām, atvieglo slimības gaitu un mazina komplikācijas infekcijas slimību gadījumā.

Imunitāte pēc vienas vakcinācijas reizes neizveidojas, tāpēc svarīgi ir iziet pilnu vakcinācijas kursu. Tikai pēc revakcinācijas sāk izstrādāties antivielas, kuras palīddz mazuļa organismam savā “atmiņā” saglabāt imūno atbildi mikroorganismiem.

Ja jūs atradat kļūdu, atzīmējiet tekstu un nospiediet Shift + Enter, lai mūs informēt.

Sākumlapā