Lasītākie raksti
Darbs dara darītāju: No glamūra uz staļļiem!
„Apaļa” teicamniece, Sandra bija pieradusi mātei klausīt. Bet kad viņai, žurnālistikas fakultātes studentei, vajadzēja braukt uz kādu reģionu praksei, viņa izvēlējās Preiļu rajonu.
Pērsonības: Kā dzīvot par visiem 100!
Tikai nebaidoties no pieļautām kļūdām, nepārtraukti mācoties un iedvesmojoties no visa apkārtējā, kā arī turpinot iet uz priekšu pat par spīti citu cilvēku viedoklim
Darbs dara darītāju: Krīze sit pa maciņu, taču liek smadzenēm strādāt
Dmitrijs un Maša, viņa sieva un palīgs biznesā, aizveda mani uz savas Pārdaugavas darbnīcas otro stāvu un parādīja lokšņu liešanas procesu. Tas ir ļoti darbietilpīgs.
Sergejs Hatanzejskis: „Es biju resnītis-jokdaris!”
Ar radošiem cilvēkiem šajā ziņā nav diez cik viegli: nekad nezini, kur atradīsi, kur pazaudēsi, un vai gūsi panākumus. Tomēr jūtu, ka viss būs l a b i!”
Romāns Saušs: “Patīk, ka jaunie cēlāji ieklausās”
“Atceros, kā man bija grūti, un gribu palīdzēt pašreizējiem jauniešiem, lai atmosfēra būtu nepiespiestāka, nebūtu lieka uztraukuma un treniņos iztiktu bez spēcīgākiem izteicieniem.”
Jevgeņijs Vološins: Juvelierizstrādājumu biznesā īstā vērtība ir ideja.
Jāatzīst, ka pie mums nav īpaši daudz zīmolu, kuri bija radušies jau neatkarīgās Latvijas laikā un noturējās tirgū līdz šim brīdim. Juvelierizstrādājumu fabrika >Gemmi ir tieši šāds gadījums.
Vestards Šimkus: Manas pirmās uzstāšanās bija tik katastrofālas!
“Skolotāji ir tie, kas bagātina jūsu domu pasauli, lai vēlāk jums pašiem ar sevi nebūtu garlaicīgi. Dažbrīd šī garlaicība piezogas nemanāmi, taču tā cilvēku var padarīt gaužām nelaimīgu”.
Darbs dara darītāju: Olga Holmova un viņas dāmu somiņa
Olga nebūt nav amatiere, bet gan profesionāla dizainere. Viņa ir beigusi prestižo Itālijas Lietišķās mākslas un industriālā dizaina institūtu
Darbs dara darītāju: Ceriņu vīns pīlādžu saimniecībā
Latvijai tradicionāls dzēriens ir alus. Tomēr uzņēmīgi cilvēki cer mūs pieradināt arī pie vietējā vīna.
Šefpavārs Sergejs Šiporovs: „Mani iedvesmo laimes sajūta!”
Kad atgriezos Rīgā, man nebija sajūtas, ka spēru soli atpakaļ. Es atgriezos dzimtenē ar augstu mērķi – celt vietējās virtuves līmeni.
Darbs dara darītāju: Zivs meklē, kur dziļāks, bet cilvēks… kur zivs.
Privātā zivju audzētava „Sillakas”, kas atrodas 18 kilometrus no Cēsīm, pastāv kopš 1996. gada, un tagad tā ir viena no labākajām Latvijā. Tas ir ģimenes bizness.
