Apkopoti IV pasaules diktāta latviešu valodā rezultāti – 13 cilvēki to ir uzrakstījuši bez kļūdām

IV pasaules diktātā latviešu valodā, kas norisinājās 2018. gada 3. novembrī, tiešsaistē vietnē raksti.org un klātienē kopā piedalījās 1657 interesenti (attiecīgi 1049 un 608), kas ir par 77% vairāk nekā 2017. gadā, kad Latvijā un ārzemēs diktātu rakstīja 935 cilvēki. 1639 pārbaudei pieņemto darbu vidū atradās 13 teicami, kas ir četrreiz vairāk nekā pērn.

Diktāta diktāta autore un organizatore Olga Sukonnikova: “Šogad pirmo reizi samērā plaši informējām interesentus par notikumu arī sociālajos tīklos. Un ne jau velti tie ir “tīkli” – izlasot saistošu ziņu, bērni to nodod tālāk vecākiem un vecvecākiem. Proti, strādā “sarafāna radio”, un mēs sasniedzam arī to auditoriju, kura nemaz nelieto mūsdienu komunikācijas kanālus. Taču arī tradicionālo mediju interese šogad ir krietni lielāka nekā iepriekšējos gados”

Astoņi labākie darbi tika rakstīti tiešsaistē (7 Latvijā, 1 Nīderlandē), 2 – klātienē Liepājā, pa vienam Rīgā, Jēkabpilī un Jelgavā, kur diktāts šogad notika pirmo reizi. Arī Cēsis kā pasākuma norises vieta šogad uzņēma diktāta dalībniekus pirmo reizi. Jāatzīmē, ka vienu no trīspadsmit labākajiem darbiem ir uzrakstījusi 17 gadus jauna vidusskolniece, bet vienīgo kļūdu, rakstot vārdu “zeme” ar lielo burtu, pieļāvusi vien 14 gadus jauna rīdziniece. Šāds rezultāts, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir skaidrojams gan ar krietni lielāku kopēju dalībnieku skaitu, gan arī ar pašu tekstu, kuru gan diktāta dalībnieki, gan arī tā autors vērtē kā “vienkāršu”.

Vidējais kļūdu skaits vienā diktātā ir 11 (4 ortogrāfijas, 7 interpunkcijas), turklāt “tiešsaistes ļaudis” pieļāva mazāk kļūdu – vidēji 10 vienā darbā (3 ortogrāfijas, 7 interpunkcijas) – nekā klātienē rakstošie, kuri kļūdījās vidēji 12 reizes, pieļaujot 5 ortogrāfijas un 7 interpunkcijas kļūdas. Maksimālais kļūdu skaits vienā darbā bija 263. 18 diktāti netika pieņemti pārbaudei diakritisko zīmju trūkuma dēļ vai arī tāpēc, ka tie bija uzrakstīti tikai daļēji.

Vairākums dalībnieku kā dzimto valodu norādīja latviešu (1524 cilvēku jeb 92%), 101 cilvēku jeb 6% – krievu, pārējie 2% – latgaliešu, lietuviešu, poļu, rumāņu un igauņu valodas. Ne visi diktāta dalībnieki vēlējās norādīt izglītības līmeni, taču 464 bakalauri, 439 maģistri un 18 doktori ir dalījušies ar organizatoriem šajā informācijā. Saskaņā ar iesniegtajiem datiem, diktātu rakstījuši arī 70 pamatskolas audzēkņi un 91 vidusskolēns.

Tradicionāli arī šogad sievietes bija čaklākas nekā vīrieši. Visu dalībnieku vidū 1380 jeb 84% bija daiļā dzimuma pārstāves, bet 256 jeb 6% – stiprā dzimuma pārstāvji. Turklāt skaita ziņā diktātu visvairāk rakstīja Ievas (37), Zanes (34) un Elīnas (33), kā arī Jāņi (21), Kristapi (9) un Edgari (7). Interesanti, ka no trīspadsmit diktātiem bez kļūdām divus uzrakstīja Zandas.

Klātienē deviņās Latvijas pilsētās diktātu rakstīja 608 cilvēki – Rīgā (315), Liepājā (69), Rēzeknē (32), Daugavpilī (32), Ventspilī (27), Cēsīs (12), Jelgavā (36), Jēkabpilī (34) un Valmierā (52). Interneta vietnē raksti.org tika iesniegti 1033 darbi no 26 valstīm. Vairākums dalībnieku to rakstīja tiešsaistē Latvijā (936), citi bija no Lielbritānijas (24), Vācijas (18), Spānijas (6), Zviedrijas (5), Igaunijas, Īrijas, Luksemburgas, Nīderlandes (katrā pa 4), pa trim no Grieķijas un Itālijas, pa diviem no Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Horvātijas, Lietuvas, Norvēģijas, pa vienam no Somijas, ASV, Karību salām, ASV Aizjūras salām, Turcijas, Islandes, Izraēlas, Ķīnas un Kipras.

300 vārdu garo diktātu īpaši šim nolūkam ir radījis pazīstamais rakstnieks Andris Akmentiņš, un tiešraidē to lasīja aktieris Kaspars Znotiņš. Teksta atbilstību latviešu valodas normām ir pārbaudījusi un apstiprinājusi Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras vadītāja Andra Kalnača.

Ja jūs atradat kļūdu, atzīmējiet tekstu un nospiediet Shift + Enter, lai mūs informēt.

Sākumlapā